pilnvara
noun/pˈillnʋara/4. declension · feminine
Translation
power of attorney, authority, mandate
Definition
Officially confirmed rights (of an individual person, organization, etc.) (to do something); a document attesting such rights; a power of attorney, authorization.
Latvian original
Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pilnvara | pilnvaras |
| Genitive | pilnvaras | pilnvaru |
| Dative | pilnvarai | pilnvarām |
| Accusative | pilnvaru | pilnvaras |
| Locative | pilnvarā | pilnvarās |
| Vocative | pilnvara / pilnvar | pilnvaras |
Translations
- Русскийполномочие, доверенность
- Українськаповноваження, довіреність
- Lietuviųįgaliojimas