spīts
daiktavardis/spˈiːts/1. linksniuotė · vyriškoji
Vertimas
užsispyrimas, atkaklumas
Apibrėžimas
Psichikos, charakterio, asmenybės savybė, pasireiškianti sąmoningu, nenuolaidžiu elgesio, veiksmo būdu, kuris ryškiai skiriasi nuo (kieno nors) norų, nurodymų, pažiūrų ir kurio tikslas paprastai yra (tam) pakenkti, padaryti ką nors nepageidaujamo; užsispyrimas (1).
Originalas latviškai
Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
Formos
vyriškoji
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| Vardininkas | spīts | spīti |
| Kilmininkas | spīta | spītu |
| Naudininkas | spītam | spītiem |
| Galininkas | spītu | spītus |
| Vietininkas | spītā | spītos |
| Šauksmininkas | spīt | spīti |
moteriškoji
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| Vardininkas | spīts | spītis |
| Kilmininkas | spīts | spīšu |
| Naudininkas | spītij | spītīm |
| Galininkas | spīti | spītis |
| Vietininkas | spītī | spītīs |
| Šauksmininkas | spīts | spītis |
Vertimai
- Englishspite, defiance, stubbornness
- Русскийупрямство, назло
- Українськаупертість, наперекір