liecinieks
lietvārds/lˈiet͡sinieks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | liecinieks | liecinieki |
| Ģenitīvs | liecinieka | liecinieku |
| Datīvs | lieciniekam | lieciniekiem |
| Akuzatīvs | liecinieku | lieciniekus |
| Lokatīvs | lieciniekā | lieciniekos |
| Vokatīvs | lieciniek | liecinieki |
Tulkojumi
- Englishwitness
- Русскийсвидетель
- Українськасвідок
- Lietuviųliudytojas