pierādījums
noun/pˈieraːdiːjums/1. declension · masculine
Translation
proof, evidence
Definition
A completed action, a result --> to prove; that (for example, a fact, a system of reasoning) which is used to substantiate the truth, correctness (of something).
Latvian original
Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas (piemēram, lakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | pierādījums | pierādījumi |
| Genitive | pierādījuma | pierādījumu |
| Dative | pierādījumam | pierādījumiem |
| Accusative | pierādījumu | pierādījumus |
| Locative | pierādījumā | pierādījumos |
| Vocative | pierādījum | pierādījumi |
Translations
- Русскийдоказательство
- Українськадоказ
- Lietuviųįrodymas