pierādījums
daiktavardis/pˈieraːdiːjums/1. linksniuotė · vyriškoji
Vertimas
įrodymas
Apibrėžimas
Atliktas veiksmas, rezultatas --> įrodyti; tai (pavyzdžiui, faktas, samprotavimų sistema), kas naudojama (ko nors) tikrumui, teisingumui pagrįsti.
Originalas latviškai
Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas (piemēram, lakts, spriedumu sistēma), ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
Formos
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| Vardininkas | pierādījums | pierādījumi |
| Kilmininkas | pierādījuma | pierādījumu |
| Naudininkas | pierādījumam | pierādījumiem |
| Galininkas | pierādījumu | pierādījumus |
| Vietininkas | pierādījumā | pierādījumos |
| Šauksmininkas | pierādījum | pierādījumi |
Vertimai
- Englishproof, evidence
- Русскийдоказательство
- Українськадоказ